Arī šogad Starptautiskajā dzimtās valodas dienā Limbažu Valsts ģimnāzijas skolēni pulcējās skolas zālē, lai rakstītu pasaules diktātu. Šoreiz pārbaudījām savas prasmes un zināšanas, izvēloties 2015. gada 1. pasaules diktāta tekstu “Jelgava”, kura autors ir rakstnieks Jānis Joņevs.
Lūk, daži viedokļi!
Diktāts bija daudz vieglāks nekā pagājušajā gadā. Ar šo tekstu (Jāņa Joņeva romānu “Jelgava 94”) biju jau iepazinusies iepriekš, tādēļ arī nelikās tik grūts. (Katrīna Briška 12.kl.)
Šī bija interesanta pieredze, jo pasaules diktātu latviešu valodā es rakstīju pirmo reizi. Grūtākais bija noturēt uzmanību, jo pēc laiciņa nogura roka un koncentrēšanās spējas arī sāka zust. (Agate Bremmere 11.kl.)
Bija neparastas sajūtas, jo diktātu nebiju rakstījusi kopš pamatskolas klasēm. Man patika tieši tas, ka zālē dažādu klašu skolēni var sanākt kopā un pārbaudīt savas zināšanas. (Kate Upmale 10.kl.)
Pasaules diktātu rakstīju pirmo reizi. Bija interesanti izmēģināt ko jaunu, lai pārbaudītu savas zināšanas latviešu valodā. Esmu priecīga, ka mūsu skolā raksta šādu diktātu. Labprāt piedalītos arī nākamgad! (Melisa Miķelsone 11.kl.)
Pirmo reizi rakstot pasaules diktātu, nācās ļoti koncentrēties uz lasītāja runas stilu. Bija jāpaspēj saprast emocijas un pauzes pēc balss intonācijas. (Paula Anete Loiko 11.kl.)
Man teksts šķita neloģisks, taču neliekas, ka pieļāva daudz kļūdu. Pasaules diktātu rakstīju otro reizi un varu apgalvot, ka šī gada diktāts bija daudz vieglāks nekā pagājušajā gadā. Arī atmosfēra nebija tik saspringta! (Sabrīna Treija 11.kl.)
Rakstot diktātu, jutos kā eksāmenā. Bija klusums, un visi koncentrējās. Neskatoties uz to, es jutos mierīgi – izbaudīju un priecājos, ka piedalījos. (Patrīcija Pērse10.kl.)
Diktāts, manuprāt, bija vienkāršs, bet bija arī brīži, kad nonācu krustcelēs ar sevi un savām zināšanām. Piemēram, vai vārds “diemžēl” ir jāatdala ar komatiem vai nav. Atdalīju, bet pēc diktāta pārliecinājos, ka nav. Pieredzi esmu guvusi un ceru, ka nākamreiz šādas kļūdas vairs nepieļaušu. (Anete Kalniņa 10.kl.)
Rakstot diktātu, sastapos ar ielu nosaukumu un pēkšņi vairs nevarēju atcerēties, kā pareizi – ar lielo vai mazo burtu. Diktāts (pārsteidzoši!) tika lasīts piemērotā tempā, taču pareizrakstības pārbaudei gan bija nepieciešams vairāk laika. (Madara Kaurāte 11.kl.)
Ja godīgi jāsaka, tad mazliet bija stress. Bija nedaudz grūti padomāt par pieturzīmēm. Varbūt varēja lēnāk lasīt vai arī garākas pauzes ieturēt starp teikumiem, lai varētu padomāt par atbilstošo pieturzīmju lietojumu. Dažus teikumus sākumā pat nepaspēju uzrakstīt līdz galam. (Nadīna Ance Tomsone 12.kl.)
