Novembris Latvijas vēsturē bijis izšķiršanās mēnesis – pirms 90 gadiem tika ievēlēts pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste; pirms 94 gadiem Nacionālajā teātrī proklamēta valsts; pirms 93 gadiem Lāčplēša diena iezīmēja lielo izšķiršanos JĀ savai valstij, maksājot ar dārgāko – dzīvību. Taču izšķiršanās tika izdarīta jau agrāk – Cēsu kaujās, kurās kopā ar 9.igauņu pulku un Zemitāna brigādi iesaistījās ap 2 tūkstoši mūsu puses vīru, kurus uz šo soli bija pārliecinājis Vilis Gelbe – jūrnieks, kurš būdams Krievijas flotes mičmanis, savā dzejā sapņoja par Latviju.
Man nenīkt še ziemēļu salnās,
Nedz dienvidos saulē tvīkt.
Pie Latvijas krūts tik maigas
Es gribu un ceru vēl tikt.
Viņa cīņas ceļš beidzās Cēsu kauju kulminācijas dienā – 19.jūnijā Vidrižos.
Šā gada 14.novembra trešdienā 10.un 11.klašu skolēniem Cēsu kaujas situāciju izprast palīdzēja Ēvalds Krieviņš – atvaļināts Latvijas armijas pulkvežleitnants, Cēsu kaujas lauka izpētes kopas vadītājs. Grupai 10.klašu skolēniem bija iespēja doties ekspedīcijā, lai labāk izprastu, ka notikumiem Vidrižu – Limbažu apvidū, iespējams, bija pat izšķiroša nozīme Cēsu kauju iznākumā. Daudzi atceras Alekša Ozoliņa vadīto pasākumu Vidrižos un sīvākās apšaudes vietā pie Buļļumuižas pagājušā gada novembrī.
Ev.Krieviņš par savu dzīves uzdevumu izvirzījis izveidot detalizētu Cēsu kaujas norises un kaujas lauka militāro karti, atbilstoši NATO militārajiem apzīmējumiem un mūsdienu situācijai; kopā ar zemessargiem un interesentiem apzināt cīņu vietas, izveidot piemiņas zīmes, izveidot Cēsu kaujas lauka parku pēc rietumvalstu parauga. Šajā procesā pakāpeniski iesaistās arī skolēni, īpaši jaunsargi no Cēsīm, Valmieras, Raunas u.c. Tagad arī mēs.
Izpētes kopas un Zemessargu veterānu apvienības plānos ir turpināt izpēti mūsu pusē jūnijā, cerot uz kopdarbu ar muzeju, pašvaldību un mūsu ģimnāzistiem – veicot izpēti uz vietas, jūnija ekspedīcijā un nometnē, kā arī Varoņu dienas svinībās 22.jūnijā.
Tā dzimst tradīcijas.
Attēlos:
1)Sarunu par Cēsu kauju uzsāk 9.klašu skolēni, vēstures konkursa uzvarētāji Lauma
Ance Umule un Arvīds Viesturs Vimba
2) Ēvalda Krieviņa vadītajā stundā
3) 19.jūnijā Vācu dzelzs divīzijas uzsāka kustību Limbažu virzienā ar ap 500 bruņotu vīru. Viņiem pretī stājās Igaunijas 9.pulka 300 kareivju. Situāciju centās noskaidrot ap 30 igauņu izlūku un un Gelbes izveidotā 20 skolnieku, pilsētnieku, zemnieku vienība. Vācu armijas daļa hauptmaņa Blankenberga vadībā vilcinājās doties tālāk, jo iepretī Vidrižu krogus ēkai 9.igauņu pulkam bija ērtas pozīcijas. Pēc trīs uzbrukumiem ar artilērijas atbalstu un zaudētiem 4 jātniekiem, vācieši ieņēma Vidrižu muižu un 20.jūnijā sāka uzbrukumu Limbažu virzienā ieņemot Igati, Lādezeru.
4) Zemessardzes 27.KBN Veterānu apvienības biedrs Alfēds Andruss stāsta par Viļa Gelbes liktenīgo izlūkgājienu
5) Viļa Gelbes un divu bojā gājušo igauņu piemiņas vieta. To Atmodas laikā izveidojis Alfrēds Andruss.
6)Vili Gelbi , kurš izlūkoja vācu pozīcijas, netālu no Vidrižu muižas zvēriski nogalināja daudz desmit reižu sadurot ar durkļiem vācu kareivji. Latvijas brīvvalsts laikā tur tika uzstādīta piemiņas plāksne, kuru norāva ienākot Sarkanajai armijai 1944.gadā.
7) Ev.Krieviņš operatīvi atzīmējis kartē precīzo V.Gelbes nāves vietu un iespējamās divu igauņu karavīru kapu vietas.
8) Pēc A.Andrusa norādījumiem cenšamies atrast vietu, kur atrasti un apbedīti divi 22.jūnijā kritušie igauņu karavīri – Juhans Kogers un Otto Kirkmans.
9) Ēv.Krieviņš paskaidro, kāpēc vācu armijas štābs 1919.g.jūnijā bija iekārtojies Vidrižu muižā (tagadējā pamatskolā ), - no tās bija ērti pārskatāma apkārtne, tādejādi vieglāk aizsargājama pret igauņu un latviešu spēkiem.
10) Nozīmīgas sadursmes notika pie Juglu mājām un Stalbes krustojuma . 1917.g.krievu armijas pozīcijās pie Juglu mājām fon Pālēna 2.eskadroni centās pārņemt iniciatīvu, bet pēc vairākkārtējiem igauņu uzbrukumiem, bija spiesti atiet Straupes virzienā. C ēsu kauja bija zaudēta. Igauņu pulks un latvieši Vidrižu kaujās zaudēja 90 ierindnieku un 5 komandierus.
11) Vācu vienības, kas devās palīgā Golca armijai uz Cēsīm, ar kauju tika apturētas pie Buļļumuižas jeb Bullēnu mājām. Tādejādi Laidonera igauņu un Zemitāna latviešu spēki nenonāca aplenkumā.
Pēc nostāstiem pie Lādezera vācieši esot turējuši ap 30 igauņu gūstekņus. Citi gan to noraida, jo landesvērs gūstekņus neesot ņēmis.
12)Pēc atgriešanās no ekspedīcijas šāgada jaunākie ģimnāzisti tāpat kā pagājušajā gadā nolika ziedus un svecītes Baumaņu Kārļa un Viļa Gelbes atdusas vietās.
13)Skolā sagaidīja direktore I.Zariņa un sk. V.Kalēja ar siltu tēju.
14)Mūsu vārdā – direktores PALDIES ekspedīcijas iniciatoram un vadītājam Ēvaldam Krieviņam.
15) Mūsu skolā tikās Zemessargu veterānu apvienības priekšnieks Jānis Bahmanis, lai pārrunātu darba plānu, izveidotu VA atbalsta grupu Limbažos.
16)Plānos ietilpst arī sadarbība ar Limbažu novada ģimnāziju – turpinot Vidrižu notikumu izpēti, organizējot ekspedīciju, nometni un Varoņu dienu Limbažos.