Limbažu Valsts ģimnāzija

Limbažu Valsts ģimnāzijā – tradicionālās karjeras sarunas par vēlmēm un iespējām, par dzīvi

Uzņēmēja Ģirta Rungaiņa (no labās) teiktajā ieklausās ne tikai skolēni, bet arī Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce un skolotājs Juris Surnajevs

            Trešdienas  vakarā Limbažu Valsts ģimnāzijā norisinājās jau tradicionālais karjeras pasākums – jauniešu tikšanās ar dažādu jomu speciālistiem, aprunājoties par vēlmēm un iespējām, uzklausot viņu pieredzi, ieteikumus. Sarunas parasti notiek gana neformālā atmosfērā – viesi nenostājas zāles priekšā un nelasa lekciju. Nē, visi omulīgi sēž nelielās grupiņās pie galdiņiem. Šāds pasākuma formāts iedrošina pajautāt arī to, kas pārpilnā zālē diezin vai tiktu izteikts. Sarunas ir daudz atklātākas. To, ar kuru no viesiem skolēni vēlas parunāties, jaunieši izvēlas jau iepriekš, izlasot par katru sagatavotās vizītkartes, kāda ir viņu darba pieredze, izglītība, arī vaļasprieki, dzīves moto un ieteikumi jaunajiem censoņiem. Pasākums parasti ilgst pusotru stundu, kuras laikā skolēni var pagūt apmeklēt trīs sarunu raundus. Kāds izvēlas maksimumu, cits tikai vienu vai divus sarunbiedrus.

            Ģimnāzijas karjeras pedagoģe Ieva Ratniece uzsvēra, ka, izraugoties pasākuma viesus, tiek uzklausīti arī skolēnu ieteikumi. – Aicinām dažādu jomu profesionāļus – personības, ar kurām ir vērtīgi parunāties ne tikai par konkrēto specialitāti, bet dzīvi vispār. Uzklausīt viņu atziņas, – sacīja I.Ratniece, ļoti pateicīga visiem ciemiņiem, kuri atsaucās. Daži brauca gana tālu ceļu, lai vakara stundās savā brīvajā laikā tiktos ar skolēniem.

            Šīs reizes ekspertu izlase atkal bija lieliska, turklāt daļa – pašu absolventi, kuri savulaik beiguši Limbažu 1. vidusskolu. Tādi savējie bija pulkvežleitnants, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris Imants Kleinbergs, žurnālists, režisors un viens no spoguļošanās metodes autoriem Didzis Jonovs, uzņēmējs, investīciju baņķieris un viens no Baltijā vadošā korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia dibinātājiem Ģirts Rungainis. Viņš uz pasākumu ieradās krietni pirms tā sākuma, lai varētu izstaigāt savu kādreizējo skolu, turklāt atveda dāvanu – grāmatas.

            Ģimnāzijas ielūgumam bija atsaukusies arī Valmieras teātra direktore, dramaturģe Evita Ašeradena, dokumentālā kino režisors un operators Ivars Zviedris, kurš Liepupē izveidojis Piejūras kinociemu, fizioterapeite Evelīna Kanopa, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece Līga Ignatāne, SIA Dateks grupa dibinātājs Imants Mūrnieks un Centrālās statisktikas pārvaldes matemātikas statistiķe Oļesja Larionova.

Dokumentālā kino režisors un operators Ivars Zviedris ļauj arī ģimnāzijas skolniecēm pamēģināt profesionālo kino aparatūru

            Pagājušās trešdienas vakarā Limbažu Valsts ģimnāzijā norisinājās tradicionālais karjeras pasākums – jauniešu tikšanās ar dažādu jomu speciālistiem. Tā vecāko klašu skolēniem ir iespēja brīvā gaisotnē, sēžot nelielās grupiņās pie galdiņiem, aprunāties par vēlmēm un iespējām, uzklausīt ekspertu pieredzi, ieteikumus. Ievadot sarunas, ģimnāzijas direktore Gunta Lāce sacīja, ka šī savā ziņā ir jubileja – jau piektā tikšanās reize.

            Sanākušos jauniešus pasākuma sākumā uzrunāja arī uzņēmējs, investīciju baņķieris un viens no Baltijā vadošā korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia dibinātājiem Ģirts Rungainis. Tie, kuri jebkad ir dzirdējuši kādu viņa uzstāšanos, arī intervijas, gluži labi zina – teiktais trāpīs kā naglai uz galvas, tieši un bez liekas jūtināšanās. Sacītais liks padomāt, paskatīties uz sevi un pasauli bez rozā brillītēm. Jau viņa pirmie ceļamaizes vārdi jauniešiem bija strikti: – Dzīve nav godīga. Visi esam forši, taču neesam vienādi – mēs esam dažādi. Un dzīves dotās iespējas izmantojam atšķirīgi. Viņš atgādināja franču revolūcijas lozungu – brīvību, brālību, vienlīdzību! Brīvība – jā, brālība – nu tā, bet vienlīdzības nav. – Jūs esat jauni, vairāk piemēroti šim laikam, es esmu vecs, man ir savas iestrādnes, un mēs neesam vienlīdzīgi. Taču katram no mums ir savas priekšrocības. Uzņēmējs atklāja arī savu veiksmīgas dzīves formulu – būt pareizajā laikā, pareizajā vietā un ar pareizo attieksmi. Savukārt neveiksme garantēta, esot nepareizajā vietā kopā ar nepareizajiem draugiem un nepareizo attieksmi… Pareizais laiks ir tieši tagad, jo cita mums nav. – Tie ir vienkārši vārdi, bet tajos iekļaujas visa dzīve. Protams, kā mēs katrs tos saprotam un interpretējam. Jautājums arī – ko mēs gribam? Kaut ko sasniedz tas, kurš zina, ko grib. Ja vispār nezinām, ko vēlamies, neko arī nevar sasniegt. Ģ. Rungainis jauniešus vedināja padomāt – ko viņi vēlas no dzīves. Vienkārši ļauties apstākļiem, būt tikai visa esošā lietotājiem vai pašiem kaut ko radīt – konkurētspējīgas preces, pakalpojumus, piedzīvojumus? – Jāmērķē augstāk, tad arī vairāk sasniegsiet. Nebaidieties, ja uzreiz neizdodas. Galvenais – piecelties par vienu reizi vairāk nekā sanācis pakrist. Vajag kustēties, vajag darīt, jo zem guloša akmens zelts netek. Atrodiet savu zeltu! – vēlēja Limbažu 1.vidusskolas absolvents, piebilstot, ka skolas gados viņam patikusi matemātika, fizika. Tāpēc reizēs, kad saviem bērniem atgādinot, ka dzīve nav godīga, pieliekot piebildi – īpaši tad, ja nemāk matemātiku…

            Pēc šīs ievaduzrunas G.Lāce aicināja arī pārējos ekspertus īsi iepazīstināt ar sevi ( vairāk par katru jaunieši jau iepriekš bija uzzinājuši no informācijas vizītkartēs, savukārt vakara gaitā noskaidroja vēl ļoti daudz papildu lietu). Interesanti, ka īsajos raksturojumos sanāca dalījums – tie, kuriem matemātika patīk, un tie, kuriem šī zinātne ne pārāk… Nuja, esam dažādi. Kino dokumentālists Ivars Zviedris uzreiz sacīja, ka viņš kā mākslinieks drīzāk seko emocijām, nevis zināšanām. – Ja šovakar kaut ko gūsiet no manis un kaut ko paņemsiet no Ģirta, pēc tam saliksiet sevī kopā – tas būs ieguvums. Arī režisors, viens no spoguļošanās metodes autoriem Didzis Jonovs uzsvēra, ka viņu vairāk saista jūtu pasaule. Reizēm pat protestējot pret pārāk pragmatisku un strukturētu pieeju dzīvei. – Mani interesē cilvēki, psiholoģija. Ko mēs, tādi smukiņi, vispār darām šajā pasaulē? Kāds ir mūsu katra uzdevums? Arī fizioterapeite Evelīna Kanopa sacīja, ka viņu interesē cilvēki, kustība. Centrālās statistikas pārvaldes matemātikas statistiķe Oļesja Larionova sevi ierindoja to ļaužu kategorijā, kuriem tuva matemātika un cipari. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece Līga Ignatāne gan piebilda, ka zinātnē līdztekus matemātikai nepieciešma radoša pieeja. Zinātne ir pat ļoti radoša joma. SIA Dateks grupa dibinātājs Imants Mūrnieks līdzīgi uzsvēra, ka viņu allaž interesējusi elektronika, datortehnika, taču arī iespēja kaut ko būvēt un radīt. Ne velti izveidojis uzņēmumu, kas ražo un tirgo datorus. Pulkvežleitnants, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris Imants Kleinbergs vispirms atcerējās, kā Limbažu 1.vidusskolā 90.gadu beigās mācījies eksperimentālajā klasē, kur visa uzmanība tikusi eksaktajām zinātnēm. – Raķetes un tehnoloģijas man tagad neliekas nekas sarežģīts, taču sarežģītāk ir vadīt un saprast cilvēkus. Un vēl viņš uzsvēra, ka, būdams Latvijas patriots, vienmēr vēlējies aizstāvēt mūsu valsti. Viņš vēlāk sarunā jauniešiem atgādināja, ka militārā karjera mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā ir aktuāla, taču tā sniedz arī stabilitāti, dod iespēju iegūt labu izglītību.

            Pusotru stundu ilgais pasākums aizritēja neticami ātri. Un ikreiz, beidzoties vienam sarunu raundam, bija jaušams, ka grupai ir grūti iesākto pārtraukt, vēl turpinās diskusijas. Arī daži no ekspertiem kādā no pusstundām, kurā viņiem nebija pierakstījušies klausītāji, labprāt piesēda pie citu viesu galdiņiem. Tāpat iespēju paklausīties un aprunāties ar ciemiņiem izmantoja pedagogi. Šajā ziņā lielākā piekrišana bija Valmieras teātra direktorei Evitai Ašeradenai, kas ļāva uz norisēm mākslu templī paskatīties arī pragmatiski.

            Ģimnāzijas karjeras pedagoģe Ieva Ratniece pēc pasākuma sprieda, ka tas jau ir ieguvums, ja jaunieši sarunās uzzinājuši gan praktisku informāciju, gan guvuši ierosmi padomāt, ko es tiešām vēlos, kas mani interesē, kas patīk… Divpadsmitklasniece Terēza Krastiņa arī iepriekšējos gados apmeklējusi šīs tikšanās. Šoreiz izvēlējusies I.Zviedri, Ģ.Rungaini un E.Kanopu. – Mani pašu gan vairāl interesē policijas darbs, pirmstiesas izmeklēšana, bet šādu speciālistu šoreiz nebija. Taču iedvesmu arī no šiem trim ekspertiem ieguvu, viņi pamudināja paskatīties uz visu nedaudz citādāk. Līdzīgi sprieda vienpadsmitklasnieks Jāzeps Skoromko. Nākotni varbūt gribētos saistīt ar jurisprudenci, taču pasākumā uzklausījis Ģ.Rungaiņa, I.Zviedra un I.Kleinberga ieteikumus. Bijis par ko padomāt!

Lailas Paegles teksts un foto

Pārpublicēts no 2026.gada 25.februāra

Limbažu Valsts ģimnāzijā – ikgadējās vēlmju un iespēju sarunas

Teātra un kino režisore Krista Burāne ar Limbažu Valsts ģimnāzijas skolēniem sprieda arī par kultūras lomu mūsdienās. Uz galdiņa – Lielais Kristaps un Spēlmaņu nakts balvas, ko režisore saņēmusi

Limbažu Valsts ģimnāzijā tā jau kļuvusi par tradīciju – pavasara pusē vecāko klašu skolēni tiekas ar dažādu jomu speciālistiem vēlmju un iespēju sarunās, lai uzklausītu viņu pieredzi un arī ieteikumus, kā izvēlēties savu profesiju, nodarbošanos. No līdzīgiem karjeras izglītības pasākumiem šo atšķir formāts – tās nav ciemiņu lekcijas, viņiem zālē nostājoties jauniešu priekšā, bet itin atklātas sarunas, sēžot visiem omulīgi nelielās grupiņās pie galdiņiem. Ja lielā auditorijā kāds no skolēniem varbūt saminstinātos uzdot jautājumu, kas viņu tiešām urda, tad brīvā atmosfērā saruna raisās pavisam citādāk, daudz drošāk. Un arī uzaicinātie viesi parasti atzīst – vadīt nodarbību kā lektoriem daļai būtu pat ļoti satraucoši, bet aprunāties ar jauniešiem mazās kompānijās ir interesanti arī pašiem.

Pirmoreiz šāds pasākums ģimnāzijā notika 2020.gada februārī, pēc tam kovidlaika dēļ bija pārtraukums, bet šīs reizes tikšanās bija jau trešā pēc piespiedu pauzes. Ģimnāzijas karjeras konsultante Ieva Ratniece gan atzīst, ka nebūt nav viegli atrast ekspertus, kuri gatavi tikties ar skolēniem, tāpēc ir ļoti pateicīga visiem, kuri aicinājumam atsaucas. Izraugoties pasākuma viesus, tiek uzklausīti arī jauniešu ieteikumi. Piemēram, šoreiz bija vēlme tikties ar arhitekti (uzsverot, ka vēlētos sastapt tieši sievieti) un arī mediķi, kuram nākas strādāt ar dažādām iekārtām. Kad eksperti piekrituši, par visiem tiek sagatavotas īpašas vizītkartes, kāda ir viņu darba pieredze, izglītība, arī vaļasprieki, dzīves moto vai ieteikums jaunajiem ļaudīm. Skolēni, tās izlasot, izvēlas, ar kuru vislabprātāk pasākumā tiktos. Varbūt tikai ar vienu, varbūt ar diviem vai trim – tas gan ir maksimums, cik pusotras stundas laikā var pagūt. Pēc tam pārdomām vielas atliku likām, kas var palīdzēt atrast tieši savu ceļu.

Skolnieču saruna ar masieri un Limbažu slimnīcas radiogrāferi Uģi Vaļģi

Limbažu Valsts ģimnāzijā ikgadējās vēlmju un iespēju sarunās ar vecāko klašu skolēniem tikās dažādu jomu un specialitāšu cilvēki, daloties savā pieredzē un atziņās par profesijas izvēli. Daļa no viņiem paši savulaik beiguši šo izglītības iestādi, citiem te mācās (vai mācījušies) bērni. Šoreiz ekspertu desmitniekā bija arhitekte Agnija Kurzemniece, psiholoģe un mākslas terapeite Ilze Lismane, masieris un Limbažu slimnīcas radiogrāfers Uģis Vaļģis, kino un teātra režisore Krista Burāne, nekustamā īpašuma vērtētāja Ilze Apeine, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Limbažu daļas vada komandieris Mārtiņš Metuss un šī dienesta Vienotā kontaktu centra pārvaldes Vidzemes reģiona nodaļas inspektore dežurante resursu vadībā Zanda Akmene, arī būvuzrauga palīgs, ēku projektētājs, būvinženieris Raimonds Brikmanis. Vēl jauniešiem bija iespēja aprunāties ar Valentīnu Apeini, kurš sniedz pakalpojumus uzņēmumiem darba aizsardzībā un ugunsdrošībā. Tāpat ar uzņēmēju, skaņu un gaismas režisoru Mareku Motti, kurš gādā par dažādu pasākumu tehnisko nodrošinājumu, ir arī dīdžejs, filmē un montē video. Kā mēdz teikt, cilvēks – orķestris.

Iedvesmas saruna ar Mareku Motti

Ģimnāzijas viesi sarunām ar skolēniem bija ļoti nopietni gatavojušies, pārdomājuši savas kādreizējās izvēles. R.Brikmanis un A.Kurzemniece līdzi bija paņēmuši skices un datorus, lai parādītu, kā top projekti, M.Motte demonstrēja video no dažādiem koncertiem un pasākumiem, abi VUGD speciālisti piedāvāja jauniešiem iepazīties ar bukletiem par izglītošanos un darbu šajā jomā. Savukārt K.Burāne bija atvedusi parādīt savas balvas – gan Lielo Kristapu, gan Spēlmaņu nakts apbalvojumu. Diskusijas brīžam bija tik aizrautīgas, ka ģimnāzijas direktore Gunta Lāce, kura bija nosacītais zvaniņš, kas vēstīja, ka katrai sarunai atvēlētā pusstunda galā un skolēniem jādodas pie nākamā sarunbiedra, pielaidīgi ļāva vēl kādu brīsniņu parunāties.

Vienpadsmitklasniece Dārta Silvija Ozola pēc pirmā raunda – tikšanās ar K.Burāni – atzina, ka sirsnīgā, atklātā saruna ļoti patikusi. Izsmeļoša, precīza informācija, kā mūsdienās ir strādāt kultūras jomā, bet vienlaikus emocionālas, cilvēciskas atziņas par dzīvi. – Tiešām bija vērts atnākt uz šo pasākumu, – atzina jauniete, kura domā varbūt izvēlēties profesiju, saistītu ar kultūru. Pati K.Burāne pēc trim sarunām ar skolēnu grupām sacīja, ka šis formāts, kurā jaunieši satiekas ar dažādu profesiju, pieredžu cilvēkiem, ir ļoti veiksmīgs. Īpaši tāpēc, ka mazās grupiņas ir atklātību veicinoša vide, skolēni cits citu iedrošina, iedvesmo. – Ja es varu ar savu pieredzi viņiem palīdzēt, daru to, – teica režisore. – Kultūras un mākslas lielais uzdevums ir ļaut cilvēkiem domāt par to, kas notiek te un tagad. Arī skolēniem uzsveru, cik svarīgi ir mācīties kļūt par pasaules radītājiem, nevis patērētājiem. Man tiešām liekas – jo vairāk katrs uz sevi skatīsimies kā uz radītājiem, jo pasaule būs cilvēcīgāka, rūpju un maiguma pilna. Tas ir īpaši svarīgi tik sarežģītā laikā kā šobrīd. Ir jārada kultūras pasaule, kur nevis aizbēgt un paslēpties, bet kur smelties spēku…

Arhitekte A.Kurzemniece sacīja, ka vēlējusies jauniešiem uzsvērt – šī ir profesija, kas apvieno tehniskas zināšanas, milzu precizitāti un radošumu. – Varbūt drusku viņus nobiedēju, bet varbūt tieši iedrošināju – tas ir ļoti interesants darbs. Izstāstīju arī, kāpēc pati savulaik izvēlējos šo profesiju. Skolas gados mani ļoti aizrāva tehniskā rasēšana, kaut patika un padevās daudz kas. Mācījos Zvejniekciema vidusskolā – neparastā ēkā, ko projektējusi Marta Staņa. Pamazām man radās apjausma, ka arhitekts veido vidi, kurā mēs dzīvojam. Tas ir tik interesanti – iztēloties un radīt ēkas, kurās cilvēkiem patīk dzīvot. Radīt vīziju, kas tiek īstenota, dod gandarījumu par rezultātu. Es droši vien arī nākamajā dzīvē turpinātu to pašu. Jauniešiem uzsvēru, cik svarīgi atrast darbu, kas tiešām patīk. Līdzīgu domu pauda R.Brikmanis, uzsverot, ka šāds pasākuma formāts ir super. Sarunas raisījušās viegli, ieteicis skolēniem arī apmeklēt Rīgas Tehniskās universitātes – ja interesē tās piedāvājums – rīkotos pasākumus, kas notiek reizi mēnesī sestdienās, lai, uzklausot profesionāļus, būtu skaidrāks priekšstats par iespējamo studiju virzienu. Divpadsmitklasnieks Markus Surovs, kurš arī iepriekšējos mācību gados apmeklējis šos pasākumus, pēc sarunas ar R.Brikmani sprieda, ka , tikai sarunājoties, uzklausot dažādus sarunbiedrus, pamazām kļūst skaidrāks, ko darīt pēc skolas absolvēšanas. Jāizlemj gan būs pašam.

Divpadsmitklasnieki Rihards Alksnis (no labās) un Markus Surovs ar interesi aplūko būvprojektētāja un būvuzrauga palīga Raimonda Brikmaņa rādītās skices

Skolēnu saruna ar Valentīnu Apeini – darba aizsardzības, ugunsdrošības un kvalitātes sistēmas speciālistu

Skolēnu saruna ar Ilzi Apeini – nekustamā īpašuma vērtētāju un pārvaldītāju.

Dažas skolēnu un ekspertu atziņas pēc pasākuma:

• Ikkatrā darbā, kā arī jebkur dzīvē, nebaidīties jautāt palīdzību! (Elīna Grīnberga)
• Ļoti patika šī gada izvēlētie profesiju pārstāvji. Pat ja izvēlētos profesijas, kas nav manā interešu lokā, tik un tā bija noderīgi no katra uzzināt kādu noderīgu dzīves gudrību un padomu. (Melisa Miķelsone)
• Sapratu, ka nevajag baidīties izmēģināt vairākas profesijas, lai atrastu savu īsto. (Adriana Miķelsone)
• Klausoties citu cilvēku pieredzi un karjeras stāstus, tas mani iedvesmoja tik ļoti neuztraukties par savu izvēli un to, ka tā varētu būt “nepareiza”. (Estere Miklāva)
• Mani ļoti iedvesmoja Uģis Vaļģis, viņš spēja pārliecināt, ka tu vari apgūt dažādas specialitātes, bet beigās aiziet pavisam kaut kur citus, un arī tas ir okei. (Beāte Skreitule)
• Šodienas vērtīgākā atziņa ir nebaidīties un mēģināt, un turpināt tiekties pēc iecerētā. (Sintija Almane)
• Svarīgi uzrunāt ikvienu ieinteresēto, jo vienmēr būs kāds, kam tas liksies saistoši. Ja mēs ar savu darbu un sarunām jauniešus spējam uzrunāt, dienests jau ir ieguvējs. (Zanda Akmene)
• Jauki pavadīts vakars! Abpusēji nozīmīgas sarunas un jautājumi. (Ilze Lismane)

Lailas Paegles

teksts un foto

Pārpublicēts no Ausekļa: 2025.gada 4.marts

MEDICĪNA – nākotnes profesijas un ieguldījums karjeras izaugsmē

Vidzemes slimnīca 2025.gadā svin savu 50 gadu jubileju. Lai to svinētu kopā ar skolēniem un radītu jauniešos interesi par profesijām medicīnas nozarē, 14.februārī SIA “Vidzemes slimnīca” Personāla daļas vadītāja Sanita Kandele, vispārējās aprūpes māsa anestēzijā un intensīvajā terapijā Maira Šlujeva, ārsts – rezidents, anesteziologs – reanimatologs Egija Junusova, fizioterapeite Elīna Dūrena dalījās ar praktisku informāciju par:

• medicīnas studiju iespējām Latvijā;
• karjeras izaugsmes perspektīvām veselības aprūpes nozarē;
• studējošo pieredzi un ikdienu.

S.Kandele akcentēja, ka ārsta darbs ir atbildība – pacienta veselības, dažkārt dzīvības un savas sirdsapziņas priekšā. Ārsta darbs ir arī milzīgs gandarījums un patiess prieks par labi padarīto darbu, par izglābtu veselību vai pacienta dzīvību.

Nepieciešamās prasmes:

• pacietība;
• izturība;
• emocionāla stabilitāte;
• prasme saprasties ar dažādiem cilvēkiem;
• prasme iejusties cita cilvēka situācijā jeb empātijas spējas;
• spēja operatīvi rīkoties;
• saglabāt mieru kritiskās un sarežģītās situācijās;
• prasme pieņemt lēmumus ātri un pareizi;
• saglabāt distanci.

Jau skolā uzmanību nepieciešams pievērst tādiem mācību priekšmetiem kā ķīmija, bioloģija, valodas, ētika, psiholoģija un sports.

Vidzemes slimnīcā vispārējām aprūpes māsām tiek nodrošināts darbs sekojošās māsas profesijas specializācijās – anestēzijā un intensīvajā aprūpē, bērnu aprūpē, perioperatīvajā aprūpē.

Nepieciešamās prasmes:

• vērība;
• uzmanība;
• atsaucība;
• līdzjūtība;
• precizitāte;
• spēja uzņemties atbildību;
• izrādīt iniciatīvu;
• neapjukt ārkārtas situācijās.

Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst tādiem mācību priekšmetiem kā ķīmija, bioloģija, ētika, psiholoģija un sports.

Visām ārstniecības profesijām nemitīgi jāpaaugstina kvalifikācija, apmeklējot seminārus, kursus, lekcijas, medicīnas biedrību sēdes, kongresus.

Personāla daļas vadītāja savā stāstījumā uzskaitīja, cik dažādu profesiju pārstāvji strādā Vidzemes slimnīcā, piemēram,

lietvedībā- lietveži, arhivāri;

finanšu jomā – ekonomisti, grāmatveži, statistiķi, uzskaites operatori;

personāla vadībā – personāla speciālisti, darba aizsardzības speciālisti;

juridiskais personāls – juristi;

informācijas tehnoloģiju speciālisti;

klientu apkalpošanas jomā – reģistratori;

sociālie darbinieki;

ārstniecībā – farmaceita palīgi, sterilizācijas tehniskie darbinieki;

saimnieciskajā nodrošinājumā – šoferi, veļas mazgātāji, apkopēji, sētnieki, pavāri, virtuves strādnieki, enerģētiķi, elektriķi, noliktavas pārziņi;

medicīnas fiziķi.

Vidzemes slimnīca piedāvā darba vietas jaunajiem ārstiem, medmāsām, funkcionāliem un citiem speciālistiem.

Kāpēc izvēlēties studēt medicīnu?

• Iespēja palīdzēt cilvēkiem un veikt svarīgu darbu sabiedrības labā.
• Augsts profesijas prestižs un stabilitāte.
• Dažādas karjeras iespējas un specializācijas.
• Personīgais izaicinājums un profesionālā izaugsme.
• Labs atalgojums.

Medicīna Vidzemē ir svarīgs sektors, un šajā reģionā ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi.

               Skolnieču atziņas pēc pasākuma:

• “Pēc šodienas stundas / nodarbības, manas domas par iešanu mācīties ārstos apstiprinājās.” (Viktorija)
• “Nodarbība bija interesanta! Pastāstot par novirzieniem, liek aizdomāties, ko tiešām tālāk darīt. Šo sieviešu stāstītais aizrāva, un bija jauki klausīties, ar ko viņas ikdienā nodarbojas.” (Sabīne)
• “Manuprāt, bija ļoti interesanta nodarbība! Man patika, ka viņas vairāk izstāstīja par iespējām mācīties un mācību procesu, ne tikai darba iespējām. Kā arī ļoti interesanti bija klausīties par katra personīgo pieredzi. Man personīgi šī nodarbība iedrošināja izvēlēties tieši šo – ārsta ceļu.” (Madara)
• “Man ļoti patika ārstu un medmāsas prezentācija par dažādām profesijām un to ikdienu, un mācību procesu, ka tas tiešām ir grūts, bet atalgojošs.” (Melisa)

Pedagogs karjeras konsultants Ieva Ratniece

Ko varu darīt tagad, lai palielinātu savas izredzes sasniegt to, ko vēlos?

21.janvārī Limbažu Valsts ģimnāzijā pie 11. un 12. klašu skolēniem ar nodarbību viesojās Rīgas Stradiņa universitātes students Rolands Indričāns un Latvijas Universitātes students Mikus Lembergs. Studenti dalījās savā pieredzē par pašattīstību, mērķu sasniegšanu un palīdzību citiem.

Rolands Indričāns studē starptautisko uzņēmējdarbību un ekonomiku RSU un ir aktīvs dažādās jomās. Papildus tam viņš aktīvi darbojas kā mentors Southwestern Advatage programmā, palīdzot jaunajiem dalībniekiem izprast tādas svarīgas tēmas kā:

• mērķu izvirzīšana un sasniegšana;
• laika efektīva plānošana;
• piemērotākā karjeras ceļa izvēle;
• finanšu pratība nākotnei.

Rolands ir arī SOS Bērnu ciematu labdarības fonda vēstnesis un aktīvi iesaistās RSU studentu dzīvē kā Studentu padomes biedrs, apliecinot savu vēlmi palīdzēt un veidot labvēlīgu vidi apkārtējiem. Studenti dalījās savos pieredzes stāstos un sniedza praktiskus padomus mūsu skolas skolēniem, topošajiem studentiem. Iedvesmoja jauniešus domāt par savu nākotni un to, kā izmantot savas iespējas, lai sasniegtu gan akadēmiskus, gan personīgus mērķus.

Viens no galvenajiem nodarbības tematiem bija par pašattīstības nozīmi. Lai gūtu panākumus, ir nepieciešams ne tikai smagi strādāt, bet arī nepārtraukti pilnveidot sevi. Viņi dalījās ar praktiskām stratēģijām, kā uzlabot laika menedžmentu un kā pieņemt pārdomātus lēmumus par karjeru. Tāpat tika doti ieteikumi, kā plānot savas finanses, lai nodrošinātu stabilu nākotni. Tika iedots arī grāmatu saraksts, kuras būtu vēlams izlasīt.  Skolēnus pārsteidza Mikus prasme salikt rubika kubu.

Tiešsaistes diskusija