Limbažu Valsts ģimnāzijas absolvents Dāvids Helvijs Francs (no labās), kurš vairākus gadus pavadījis profesionālajā dienestā Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, ar puišiem pārrunā viņu attieksmi gan pret profesionālo, gan valsts aizsardzības dienestu

Ceturtdienas vakarā Limbažu Valsts ģimnāzijas vecāko klašu skolēni, arī daļa devītklasnieku skolas zālē tikās ar dažādu jomu speciālistiem, lai uzklausītu viņu pieredzi un ieteikumus, pārdomātu savas vēlmes un iespējas.

Pirmoreiz šāda veida sarunas, kad jaunieši nevis noklausās visiem kopīgu priekšlasījumu, bet nelielās grupiņās pie galdiņiem itin omulīgā gaisotnē var apspriesties un iztaujāt tieši to speciālistu, par kura jomu viņiem ir lielākā interese, ģimnāzijā norisinājās 2020.gada februārī. Toreiz tas visiem tik ļoti iepatikās, ka nebija šaubu  - nākamgad jārīko atkal. Taču tad sākās kovidlaiks un tas atkal pienāca vien pērn, kad paši skolēni rosināja – vajag!

Izraugoties pasākuma viesus, tiek uzklausīti jauniešu ieteikumi, arī domāts, lai būtu jomu dažādība, pievērsta uzmanība aktualitātēm.- Tāpēc šogad nolēmām, ka noteikti jāaicina kāds militārās jomas pārstāvis. Vairāk nekā iepriekš bija to, kuri vēlējās, lai ciemos aicinām arhitektu. Vēlamo profesiju saraksts bija ļoti plašs,- pastāstīja ģimnāzijas karjeras konsultante Ieva Ratniece. Protams, pēc tam jāskatās, kur jauniešu kārotos sarunbiedrus atrast. – Esam ļoti pateicīgi visiem, kuri mūsu aicinājumam atsaucās, - teic I.Ratniece. Uz pasākumu aicinātais Valsts policijas Rietumvidzemes iecirkņa priekšnieks, jurists Jānis Goba atbildējis, ka sarunai ar jauniešiem laiks ir jāatrod, citādāk būt nedrīkst. Viņš bija viens no daudzveidīgā ciemiņu devītnieka. Lūk, pārējie. Aktieris Agris Krapivņickis, vecmāte, SIA Limbažu slimnīca valdes locekle Liene Česle, fiziķis, bijušais Ropažu vidusskolas direktors, bet tagad SIA Breweries īpašnieks un alus iekārtu tehnologs Juris Cinītis, programmētāja Estere Šverna, arhitekte Agnese Lāce, IT speciālists Jason Bunch, kurš studējis ASV, bet tagad dzīvo mūspusē, uzņēmuma Ignitis Renewables Latvia vadītāja Baiba Lāce. Jāprecizē, ka šis uzņēmums Baltijas valstīs un Polijā attīsta atjaunojamās enerģijas projektus. Un vēl viesu pulkā bija ģimnāzijas savējais – pašu absolvents Dāvids Helvijs Francs, kurš beidzis Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, astoņus gadus pavadījis profesionālajā dienestā Latvijas bruņotajos spēkos un arī tagad strādā šajā jomā, gan saistītā ar uzņēmējdarbību. Šobrīd viņš biznesa augstskolā Turība apgūst profesionālā maģistra programmu Uzņēmējdarbības vadība. 

Valsts policijas Rietumvidzemes iecirkņa priekšnieks Jānis Goba sarunā ar ģimnāzistiem uzsvēra, ka varbūt nākotnē ar kādu no viņiem satiksies vienā darbā

Ceturtdien Limbažu Valsts ģimnāzijā notika ikgadējais karjeras sarunu vakars, kurā jauniešiem bija iespēja tikties ar dažādu jomu speciālistiem. Iepriekš viņi bija atsūtījuši vizītkartes, pastāstot par savu izglītības un darba pieredzi, arī vaļaspriekiem. Tās izlasot, skolēni varēja izvēlēties, ar kuriem trim ekspertiem pasākumā gribētu aprunāties. Katrs no jauniešiem varēja pieteikties trim sarunām. Ģimnāzijas direktore Gunta Lāce pirms tikšanās sākuma rēķināja – ja pirmoreiz uz šādu pasākumu skolēns atnāk, mācoties 9.klasē, tad līdz 12.klases absolvēšanai viņam tiek pat 12 atklātas sarunas ar dažādu profesiju pārstāvjiem. Tas var palīdzēt izvēlēties savu ceļu. Starp citu, pēc pērngada tikšanās vairāki absolventi, vairāk uzzinājuši par studijām Kultūras akadēmijā, uzvēlējās šo augstskolu, savukārt pāris puišu, aprunājušies ar mērnieku, ģeomātikas maģistru, nolēma studēt šo jomu.

Iesākot pasākumu, uz ko jaunieši bija ieradušies kuplā skaitā, ģimnāzijas direktore priecājās gan par viņu ieinteresētību, gan viesu atsaucību, atrodot laiku, lai tiktos ar skolēniem. Ciemiņi tika lūgti vēlreiz īsi iepazīstināt ar sevi, un tad – aiziet! Zāle iezumējās kā bišu spiets, jo vienlaikus sākās sarunāšanās pie deviņiem galdiņiem. Pēc pusstundas ieskanējās zvans, vēstot, ka jāgatavojas jaunam raundam un jauniešiem jādodas iepazīties, uzklausīt un iztaujāt nākamo ciemiņu. Pēc pirmās pusstundas uz jautru aktivitāti visus uzaicināja aktieris Agris Krapivņickis, lai skolēni kļūtu vēl mundrāki, turētu ausis un acis vaļā. Prāts būtu atvērts. 

Pēc intensīvām gandrīz divu stundu sarunām, kas nudien paskrēja pārsteidzoši ātri, bija pienācis brīdis teikt paldies ekspertiem par izturību.- Laikam jau visu vajag beigt tad, kad vēl mazliet gribas turpināt,- pajokoja G.Lāce. Un arī pēc oficiālā noslēguma jaunieši vēl apstāja viesus, lai kaut ko pajautātu gluži individuāli. Skolēni tika arī aicināti uz lapiņām uzrakstīt kādu atziņu, ko šajā pasākumā guvuši. Daudzi bija izteikušies lakoniski – ļoti patika. Kāds bija atzinis, ka sarunas palīdzēja sakārtot galvu, deva vielu pārdomām, idejas, kas varētu noderēt nākotnē, ļāva sašaurināt vēlmju loku līdz konkrētam virzienam. Galvenais – lai pats esi apmierināts!

SIA Limbažu slimnīca valdes locekle Liene Česle, kura sevi pasākumā pieteica kā vecmāti pēc sirds un pārliecības, pēc sarunām ar skolēniem sacīja, ka centusies viņiem plašāk izstāstīt, ko sevī ietver medicīna.- Jutu, ka daudziem ir interese, bet nav skaidras izpratnes, ko tas nozīmē. Daudz kas redzēts filmās, taču dzīvē ir citādāk,- viņa sacīja. Skolēni atsaucīgi uzņēmuši aicinājumu atnākt uz slimnīcu, lai tās klīnisko vidi iepazītu no iekšpuses, būtu blakus mediķiem. L.Česle teica, ka viņai ir liels prieks par mūspuses jauniešiem, kuri izvēlējušies medicīnas jomu un nāk praksē uz Limbažu slimnīcu.- Ir gandarījums, ja pēc prakses meitene uzsver, ka pārliecinājusies – šī tiešām ir viņas vieta, viņas aicinājums. L.Česle atzina, ka ģimnāzijas izraudzītais tikšanās veids ir ļoti veiksmīgs, jaunieši iepazīst ciemiņa pieredzi, viņa dzīves gājumu. Par ļoti vērtīgu šo vakaru atzina ģimnāzijas devītklasniece Estere Liniņa.- Es jau ilgāku laiku domāju, ka vēlos kļūt par vecmāti. Tā kā man ļoti paveicās, ka šoreiz bija iespēja ar viņu tikties. Pēc sarunas sapratu, ka tiešām varētu izvēlēties šo virzienu. Divpadsmitklasnieks Krišs Cepurnieks bija aprunājies ar uzņēmēju Juri Cinīti un programmētāju Esteri Švernu. Pašu vairāk saista inženierzinātnes, arī fizika. Sarunbiedri gan tieši par to nav runājuši.- Taču mācīties par dzīvi vienmēr noder,- apcerīgi sprieda abiturients un piebilda, ka no sarunām sev paņēmis atziņu – dzīve būs neparedzama, bet jāiet uz priekšu. 

Ģimnāzistu saruna ar Juri Cinīti

               Ģimnāzijas absolvents, kurš tagad saistīts ar militāro jomu, Dāvids Helvijs Francs sacīja, ka vēlējies paplašināt savu sarunbiedru redzesloku un arī uzsvērt, cik dažādas izvēles dzīve piedāvā, arī nesaistītas ar karjeru. Ir vērts visas pieņemt, jo tās tomēr var palīdzēt gan darba jomā, gan veido mūs kā personības. Viņš atcerējās savu skolas laiku, kad tāpat rīkotas tikšanās ar absolventiem, kuri stāstīja par savu dzīves ceļu.-  Šādas individuālas sarunas kā šovakar ir vēl labāks formāts, jo var izvēlēties tās nozares sarunbiedru, kas tieši tevi interesē. Mums vairāk bija pasākumi, kad visi tikāmies ar vienu cilvēku. Un pašam Dāvidam Helvijam tieši šāda tikšanās savulaik bija pirmais klikšķis, lai sāktu domāt par militāro karjeru.- Vairs neatceros, kas bija ciemos uzaicinātais cilvēks, bet prātā palika viens viņa teikums – militārajā jomā nekad nekļūsi miljonārs, bet ir citas dzīves vērtības, ko tur gūsi un varēsi piepildīt. Un tas sasaucās ar to, kā esmu audzināts, ar patriotiskajiem pasākumiem, kas notika ģimnāzijā,- atcerējās Dāvids Helvijs. Tā militārā joma kļuvusi par vienu no variantiem, ko varētu izvēlēties pēc 12. klases. Izšķiroša pēc tam bijusi ģimnāzijā rīkotā tikšanās ar absolventu Aleksi Ozoliņu, kurš stāstījis par mācībām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tad jau sapratis – jā, tas varētu būt arī mans ceļš.- Es gan tagad sarunā uzsvēru arī grūtības, kas ir šajā jomā, lai jauniešiem būtu iespējami daudz informācijas, ko pārdomāt un izvērtēt. Lēmums jāpieņem katram pašam…

Saruna ar Agnesi Lāci un Esteri Švernu

Ekspertu novēlējumi jauniešiem:

• Nav vārda nevaru, ir tikai negribu! (Agris Krapivņickis)
• No kļūdām nevajag baidīties, no tām jāmācās. Svarīgi ir kļūdas nepieļaut atkārtoti!  (Baiba Lāce)
• Pēc iespējas teikt “jā” visam, ko dzīve piespēlē. (Dāvids Helvijs Francs)
• Skolā iemācies mācīties, nevis zināt! Vēl jaunībā jāiemācās grūti strādāt, tad tā jaunība gan būs kā sēja, bet labību varēsi pļaut visu mūžu. (Juris Cinītis)
• Nekad nepadoties, meklē labākos, ātrākos, radošākos risinājumus. (Jānis Goba)
• Aizrautību dzīvē un darbā. Mīli to, ko dari. Esi tā pārmaiņa, ko vēlies redzēt pasaulē. (Liene Česle)
• Dari ro, kas tevi aizrauj, un esi pacietīgs. Tas radīs neskaitāmus vēlamus rezultātus – gan darbā, gan tādus, kas veido tevi kā personību. (Agnese Lāce)

Lailas Paegles teksts un foto

Pārpublicēts no 27.02.2024.

Konkursā piedalījās 50 skolēni visās klašu grupās. Liels darbs bija ieguldīts gan no skolēnu, gan no skolotāju un vecāku puses. Limbažu Valsts ģimnāziju novada konkursā pārstāvēs:

Priecājamies un vēlam veiksmi novada konkursā!

Šogad Meteņus sagaidījām maskās, lecot latvju dančus. Mazpulcēni stāstīja mīklas un ticējumus. Skolēni no 1.-6.klasei labprāt iesaistījās sen dejotās latvju dejās “Plaukstiņpolka” un “Tūdaliņ, tāgadiņ”, kā arī ātri apguva mazāk dzirdētas dejas - “Oira” un “Pankūciņas”. Īpašu sajūsmu un aizrautību visos radīja deja “Cūkas driķos”. Lai mazie vieglāk apgūtu deju soļus, talkā nāca ģimnāzisti – 10.a klases skolēni un pašpārvaldes aktīvisti. Īpašs paldies Valteram Zeltiņam par virtuozu akordeonu spēlēšanu latvju danču laikā un Meteņu pasākumu vadītājiem Vanesai Celmai 9.b un Kārlim Mardokam 10.a!

Arī šogad Starptautiskajā dzimtās valodas dienā Limbažu Valsts ģimnāzijas skolēni pulcējās skolas zālē, lai rakstītu pasaules diktātu. Šoreiz pārbaudījām savas prasmes un zināšanas, izvēloties 2015. gada 1. pasaules diktāta tekstu “Jelgava”, kura autors ir rakstnieks Jānis Joņevs.

Lūk, daži viedokļi!

Diktāts bija daudz vieglāks nekā pagājušajā gadā. Ar šo tekstu (Jāņa Joņeva romānu “Jelgava 94”) biju jau iepazinusies iepriekš, tādēļ arī nelikās tik grūts. (Katrīna Briška 12.kl.)

Šī bija interesanta pieredze, jo pasaules diktātu latviešu valodā es rakstīju pirmo reizi. Grūtākais bija noturēt uzmanību, jo pēc laiciņa nogura roka un koncentrēšanās spējas arī sāka zust. (Agate Bremmere 11.kl.)

Bija neparastas sajūtas, jo diktātu nebiju rakstījusi kopš pamatskolas klasēm. Man patika tieši tas, ka zālē dažādu klašu skolēni var sanākt kopā un pārbaudīt savas zināšanas. (Kate Upmale 10.kl.)

Pasaules diktātu rakstīju pirmo reizi. Bija interesanti izmēģināt ko jaunu, lai pārbaudītu savas zināšanas latviešu valodā. Esmu priecīga, ka mūsu skolā raksta šādu diktātu. Labprāt piedalītos arī nākamgad! (Melisa Miķelsone 11.kl.)

Pirmo reizi rakstot pasaules diktātu, nācās ļoti koncentrēties uz lasītāja runas stilu. Bija jāpaspēj saprast emocijas un pauzes pēc balss intonācijas. (Paula Anete Loiko 11.kl.)

Man teksts šķita neloģisks, taču neliekas, ka pieļāva daudz kļūdu. Pasaules diktātu rakstīju otro reizi un varu apgalvot, ka šī gada diktāts bija daudz vieglāks nekā pagājušajā gadā. Arī atmosfēra nebija tik saspringta! (Sabrīna Treija 11.kl.)

Rakstot diktātu, jutos kā eksāmenā. Bija klusums, un visi koncentrējās. Neskatoties uz to, es jutos mierīgi – izbaudīju un priecājos, ka piedalījos. (Patrīcija Pērse10.kl.)

Diktāts, manuprāt, bija vienkāršs, bet bija arī brīži, kad nonācu krustcelēs ar sevi un savām zināšanām. Piemēram, vai vārds “diemžēl” ir jāatdala ar komatiem vai nav. Atdalīju, bet pēc diktāta pārliecinājos, ka nav. Pieredzi esmu guvusi un ceru, ka nākamreiz šādas kļūdas vairs nepieļaušu. (Anete Kalniņa 10.kl.)

Rakstot diktātu, sastapos ar ielu nosaukumu un pēkšņi vairs nevarēju atcerēties, kā pareizi – ar lielo vai mazo burtu. Diktāts (pārsteidzoši!) tika lasīts piemērotā tempā, taču pareizrakstības pārbaudei gan bija nepieciešams vairāk laika. (Madara Kaurāte 11.kl.)

Ja godīgi jāsaka, tad mazliet bija stress. Bija nedaudz grūti padomāt par pieturzīmēm. Varbūt varēja lēnāk lasīt vai arī garākas pauzes ieturēt starp teikumiem, lai varētu padomāt par atbilstošo pieturzīmju lietojumu. Dažus teikumus sākumā pat nepaspēju uzrakstīt līdz galam. (Nadīna Ance Tomsone 12.kl.)

21.februāris – Dzimtās valodas diena. Jau pērnā gada rudenī Latviešu valodas aģentūra izsludināja radošo darbu konkursu skolēniem “Kas ir Tavs šodienas varonis?” Skolēni tika aicināti rakstīt domrakstus, esejas vai iesniegt zīmējumus par šo tēmu. Žūrijai nācās krietni pastrādāt, jo kopumā vērtēšanai tika iesniegti 1202 darbi!

Patiess lepnums un prieks par mūsu skolas 4.a klases skolnieci Martu Ozoliņu un 6.a klases skolnieci Elzu Elizabeti Lenšu, kuras konkursā piedalījās ar saviem domrakstiem. Abas meitenes par saviem radošajiem darbiem ieguvušas ATZINĪBAS! Marta savā domrakstā rakstīja par vectētiņu, bet Elza Elizabete cildināja savu tēti.

Savukārt 5.b klases skolniece Enia Balode, savas klases audzinātājas un latviešu valodas skolotājas mudināta, konkursā piedalījās ar zīmējumu, kurā attēloja savu māmiņu ikdienas darbos. Zīmēts tika ar zīmuli un jāteic, ka darbs sanāca tiešām lielisks. Lepojamies, ka arī Enia ieguvusi ATZINĪBU!

APSVEICAM Martu, Elzu Elizabeti un Eniu ar lieliskajiem panākumiem!

15.02. Anna Luīze Struša, Una Raiva Bērziņa, Kerija Nellija Dunska un Klinta Buka  devās uz Cēsīm, lai piedalītos CSDD rīkotajā 6.-8.klašu konkursā "Gibu būt mobils" pusfinālā. Cēsīs 10 labākās Valmieras reģiona komandas sacentās par iekļūšanu finālā. Mūsu komanda ieguva 5.vietu. Prieks par ļoti labi aizstāvēto mājasdarba prezentāciju, kur arī žūrija uzslavēja par labām zināšanām satiksmes noteikumos. Lepojamies par padarīto darbu!

4-5.klašu grupā mūsu skolas 5.a klases komanda izcīnīja 1.vietu, 4a, 4b apvienotā komanda 2.vietu, bet 5b, 5c apvienotā komanda 4.vietu. Savukārt 2-3 klašu grupā mūsu skolas 3a, 3b, 2a klases apvienotā komanda izcīnija 1.vietu, bet 3c, 3d apvienotā komanda 4.vietu. 

Ilgi gaidītā Popiela ir klāt 21.03.2024. Pieteikšanās saite https://forms.gle/3adrUEnMQBuM4C117 līdz 07.03.2024.

Lieliskie pirmklasnieki – šāds pasākums tika organizēts pirmo klašu skolēniem, kurā viņi noskaidroja, kas ir fizika un ķīmija, ko mācās lielie ģimnāzisti. Uz brīdi pirmklasnieki varēja iejusties lielo ģimnāzistu kurpēs. Lielie skolēni demonstrēja dažādus ķīmijas un fizikas eksperimentus, kā arī kopā ar mazajiem sportoja. Pēc nodarbībām visi pirmklasnieki kopā pārrunāja iegūtos iespaidus un katrs ieguva Lieliskā pirmklasnieka titulu. Svētku kliņģeris bija lielisks pasākuma noslēgums, un skolēni varēja priecīgi doties brīvlaikā. Liels paldies skolotājām Gunai Grigorjevai, Rūtai Apiņai un aktīvajiem ģimnāzistiem par iesaisti pasākuma nodrošināšanā.